Sibīrījā rakstītas vēstules uz bērza tāss

Vēstules uz bērza tāss rakstītas Sibīrijā - ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās. Tās laikā no 1941. līdz 1956. gadam saviem tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotāji, kas bija arestēti par pretpadomju uzskatiem vai dalību pretošanos kustībā, izsūtīti par piederību zemniecībai, politiskajām partijām, par nevēlēšanos stāties kolhozā. Staļina kulta laikā represēti aptuveni 167 000 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tūkstošiem mazgadīgu bērnu, un nometināti Sibīrijā.

Latvijas muzejos nonākušas tikai 19 vēstules, ko rakstījis advokāts Kārlis Roberts Kalevics (1877-1945), Latvijas Centrālās Padomes dalībnieks Voldemārs Mežaks (1914-1985), aizsargs Ernests Osvalds (?) Ķirķis (1915 ?-?), zemniece Matilde Kaktiņa (1882-1956), latviešu skolotājs Aleksandrs Pelēcis (1920-1995) un lietuviešu skolotāja Gražina Gaidiene (1911-1989), zemnieka meita Elza Trumekalne (dz. 1938), kā arī Rasma Kraukle un Gaida Eglīte (1927-2008).

Vēstules uz bērza tāss ir uzskatāmas par retumu, Latvijas muzejos saglabājušās tikai 19 no savulaik vairākiem desmitiem tūkstošu līdzīgām vēstulēm. Vēstules glabājas 7 Latvijas muzejos:
Tukuma muzejā,
Latvijas Okupācijas muzejā,
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā,
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā,
Daugavas muzejā,
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā,
Talsu novada muzejā.

Dokumentārā mantojuma nozīmes pamatojums

Sibīrija rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir būtiska nozīme Latvijas vēsturē, jo ir padomju laikmeta liecība, kas raksturo Latvijas 20. gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus: arestus un deportācijas, kas kvalificējami kā cilvēktiesību pārkāpums. Vēstuļu esamība, saturs, valoda, cenzēšanas zīmogi raksturo padomju totalitārā režīma iespējas kontrolēt cilvēku dzīvi. Vēstules uzskatāmas par apsūdzību padomju režīmam.

Vēstules bija vienīgais veids kā uzturēt saikni ar dzimteni un tuviniekiem. Tajās spilgti izpaužas arī nācijas mentalitāte: ticība labajam, rūpes par tuviniekiem, cerība izdzīvot un atgriezties mājās. Vēstules radītas apcietinājuma un nometinājuma vietās Sibīrijā laikā no 1941. līdz 1956. gadam. Vēstules kontekstā ar citiem dokumentiem un vizuālajiem materiāliem iepazīstina gan ar atsevišķu personu un dzimtu likteņiem, gan arī palīdz labāk izprast Latvijas un bijušās Padomju Savienības vēstures traģiskās lappuses tā sauktā Staļina kulta periodā.

Vēstules rakstītas uz bērza tāss, kas bieži vien bija vienīgais pieejamais materiāls izsūtījuma vietās, īpaši Otrā pasaules kara gados. Vēstules ir unikāli, autentiski un neaizstājami dokumenti, kas ar roku rakstīti īpašos apstākļos, proti, apcietinājumā, nometnēs vai nometinājuma vietās dažādos Sibīrijas apgabalos. Vēstules no Vjatlaga nometnēm Otrā pasaules kara gados rakstītas krievu, nevis latviešu valodā, un tās izskatījusi kara cenzūra, par ko liecina zīmogi. Vēstules, kas sūtītas pēc kara no nometinājuma vietām, rakstītas arī latviešu valodā un nav izgājušas kara cenzūru, bet gan apzīmogotas pastā.

Dokumentārā mantojuma saglabāšana un atpazīstamība

Muzeji vēlas atgādināt sabiedrībai par padomju laika represijām un mudināt līdzcilvēkus nebūt vienaldzīgiem ne pret pagātnes notikumiem, ne pašlaik notiekošo. Tukuma muzejs sadarbībā ar pārējiem sešiem muzejiem, kas glabā vēstules uz bērza tāss, turpinās darbu, lai izmantotu vēstules laikmeta aktualitāšu, tai skaitā, Latvijas pretošanās kustības un represīvo orgānu darbības izpētei atsevišķu personu un dzimtu, kā arī Latvijas un arī citu Baltijas valstu vēstures kontekstā.

Tukuma muzejs ir uzsācis sadarbību ar Lietuvas Genocīda muzeju un plāno sadarbību ar Igaunijas Okupācijas muzeju, lai iesaistītu citus muzejus un meklētu kopīgo Baltijas valstu vēsturē, identificētu jaunas vēstules ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs un citās bijušajās Padomju Savienības republikās, kuru pilsoņi piedzīvoja represijas un izsūtījumu uz Sibīriju.

Tiek plānota izstāde „Sibīrijas vēstules” Latvijas Okupācijas muzejā 2010. gada martā-aprīlī un ceļojošā izstāde „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss” (latviešu un angļu valodā), kas no 2010. gada jūnija būs skatāma Tukumā, pēc tam dažādos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas muzejos.

Nominācijas „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” papildinājumi 2013. gadā

24 vēstules uz bērza tāss, kas pieteiktas kā nominācijas "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" papildinājums 2013. gadā, ir rakstījuši pieci dažādi autori, no kuriem trīs jau ir 2009. gadā nominēto vēstuļu autoru vidū - aizsarga Fēliksa Kraukļa meita Rasma Kraukle, pretošanās kustības dalībnieks Voldemārs Mežaks un dzejnieks Aleksandrs Pelēcis. Šo autoru vēstules atklāj jaunas nianses viņu dzīves norisēs, plašāk raksturo viņu intelektuālo dzīvi un sapņus, atklāj attiecības ar tuviniekiem un draugiem Latvijā un arī ārzemēs.

Vēstuļu autori ir Latvijas inteliģences un zemniecības pārstāvji, kas savas sabiedriskās darbības, pilsoniskās pozīcijas vai izrādītās pretestības dēļ nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti un sodīti ar ieslodzījumu stingra režīma labošanas darbu nometnēs vai deportēti uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā vai 1949. gada 25. martā, kā arī šo personu bērni, kas nevainīgi cietuši represētā tēva dēļ.

Papildinot nomināciju vienlaikus ir apzināta un papildināta arī Sibīrijā rakstīto bērza tāss vēstuļu kolekcija, kurā šobrīd ietilpst 43 vēstules, ko rakstījuši 12 autori un kas glabājas 8 Latvijas muzejos.

Kaut arī kolekcijas vienību skaits kopš 2009. gada ir audzis, joprojām jāatzīst, ka Latvijas muzejos nonākusi tikai neliela daļa no daudzajām vēstulēm, kas rakstītas uz bērza tāss ieslodzījuma vai nometinājuma vietās. Sibīrijā rakstīto bērza tāss vēstuļu glabātāji ir gandarīti, ka pateicoties UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" nacionālā reģistra esamībai un atpazīstamībai šīs vēstules, kas ilgus gadus glabātas kā mīļa piemiņa, nonāk muzejos.

Vēstules ir materiālu kopums, kurā kā mozaīkā apvienojas un atspoguļojas 20. gadsimta vidū notikusī latviešu tautas traģēdija, nojaušama masveida represiju ietekme, bet tai pat laikā tās ir arī katra konkrēta cilvēka personīgās traģēdijas liecība. Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss ir simboliska laikmeta liecība.

2013. gadā iesniegtos papildinājumus nominācijai „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, glabā pieci Latvijas muzeji: Tukuma muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Daugavas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī Talsu novada muzejā. 2009. gadā iekļautās vēstules uz bērza tāss glabā arī Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs.


 

<< Uz augšu  < Atpakaļ uz iepriekšējo lapu