Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.- 1929.

Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste aptver 35 gadus abu dzejnieku radošajā mūžā. To veido 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā: 1154 Aspazijas vēstules Rainim un 1345 Raiņa vēstules Aspazijai. Šī divu pasaules mēroga radošu personību sarakste ir neaizstājams un nepārvērtējams avots Latvijas kultūras un vēstures kontekstā un pētnieciskajā perspektīvā. Esam pagodināti par iespēju aktualizēt šo mantojumu un apliecināt tā nacionālo nozīmību.

Dokumentārā mantojuma nozīmes pamatojums
Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste aptver hronoloģiski plašu Latvijas vēstures posmu, atspoguļo dzejnieku lomu un vietu nacionālās kultūras procesu eiropeizēšanā, valstiskuma idejas izlološanā un neatkarīgas Latvijas valsts tapšanā.

Visas korespondences vienības ir abu dzejnieku rokraksti, kas garantē šī materiāla autentiskumu. Pēc apjoma, informācijas blīvuma, satura un formas šī sarakste ir unikāla vērtība gan Latvijas, gan pasaules kultūras mērogā. Tā ir Raiņa un Aspazijas arhīva daļa un glabājas Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē (VA Rakstniecības un mūzikas muzejs).

Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste ietver Latvijas vēsturē un kultūras attīstībā būtiskus posmus: Jaunās strāvas laiku 19. gs. beigās, nacionālās pašapziņas veidošanos un 1905. gada notikumus, Pirmā pasaules kara gadus, patstāvīgas nacionālas valsts idejas tapšanu, attīstību un realizēšanos.

Vēstules tapušas dažādos dzejnieku dzīves posmos Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Šveicē un organiski ietver informāciju par norisēm attiecīgajā reģionā, raksturojot paralēles un atšķirības saistībā ar Latviju.

Sarakstē „līdzdarbojas” tūkstošiem dzejnieku laikabiedru (Rūdolfs Blaumanis, Kārlis Skalbe, Augusts Deglavs, Pēteris Stučka, Janis Jansons (Brauns), Miķelis Valters, Felikss Cielēns, Pauls Kalniņš, Biruta Skujeniece u.c.), garabiedri (Gēte, Nīče, Šillers, Ibsens, Tolstojs, Dostojevskis u.c.), literārie varoņi un „nevaroņi” (Fausts, Verters, Pērs Gints, Šekspīra varoņi u.c.).

Sarakstes saturs atklāj abu dzejnieku personiskās attiecības un radošo procesu (filozofiskās pārdomas par Nākotnes cilvēku, „radāmās domas”, dienasgrāmatas rakstura piezīmes utt.), attiecības ar laikabiedriem, kultūras un politiskos procesus. Tajās atklājas dzejnieku individuālais stils, laikmeta tradīcija, reģionam piemītošās savdabīgās svešvalodu lietojuma īpatnības. Daļu sarakstes veido pastkartes, kuru izvēle raksturo sūtītāja vai adresāta gaumi.

Raiņa un Aspazijas muzejā aizsākts darbs pie abu dzejnieku savstarpējās sarakstes sagatavošanas publicēšanai pilnā apjomā, resp., sniedzot lasītājam vēstuli pret vēstuli tās oriģinālvalodā un tulkojumā latviešu valodā, papildinot izdevumu ar zinātnisko aparātu (ievadapcere, komentāri, rādītāji u.c.) un bagātīgu foto materiālu. Sarakstes publikācija plānota 6 sējumos.

Dokumentārā mantojuma saglabāšana un atpazīstamība
Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē ir sagatavots Rīcības plāns, orientēts uz ilgtermiņa saglabāšanas un izmantošanas nodrošinājumu: mainīta glabāšanas sistēma, 2010.gadā tiks pabeigta visu vēstuļu konservācija un restaurācija, 2011.gadā muzeja krājuma uzskaites sistēmā MUPUS tiks ievadīti visu vēstuļu apraksti (datu bāze Lasītavā pieejama 2010.gadā) un dati eksportēti uz Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogu, 2012.gadā tiks pabeigta visu vēstuļu skenēšana un failu pievienošana aprakstam, iespējama arī papildus failu pievienošana ar vēstuļu atšifrējumiem un tulkojumiem. Vienlaicīgi ar MUPUS publiskās pieejas izstrādi 2010.gadā tiks risināts jautājums par atsevišķas interneta vietnes izveidošanu šīm vēstulēm. Sarakstes saglabātība nav apdraudēta un muzejs izmantos visus pieejamos resursus, lai veicinātu tās atpazīstamību.

Aicinām iepazīties ar Raiņa un Aspazijas sarakstes publiskotajiem vēstuļu atšifrējumiem .

 

 

 

<< Uz augšu  < Atpakaļ uz iepriekšējo lapu