Baltijas ceļš- cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības

1989.gada 23.augusts Baltijas ceļa dokumentāro mantojumu veido nozīmīgs dokumentu arhīvs, kas ir saistīts ar šo vēsturisko notikumu. Nozīmīgākos Baltijas ceļa dokumentus, kas glabājas Igaunijas Nacionālajos arhīvos, Latvijas Tautas frontes muzejā un Lietuvas Centrālajā valsts arhīvā, Baltijas valstis nominēja iekļaušanai UNESCO „Pasaules atmiņas” Starptautiskajā reģistrā. Gatavošanās nominācijas izstrādei tika uzsākta 2005.gadā, kad ekspertu grupa no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sāka apsvērt nominācijas sagatavošanas iespēju, konsultējoties ar Polijas un Vācijas ekspertiem. 

Trīs Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – kopīgi sagatavotā nominācija „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības” tika iesniegta UNESCO 2008.gada 30.martā. UNESCO „Pasaules atmiņas” Starptautiskā ekspertu padome 2009.gada 30.jūlijā Bridžtaunā, Barbadosā pieņēma lēmumu iekļaut nomināciju UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Starptautiskajā reģistrā.  

Baltijas Ceļš bija unikāla, mierīga masu demonstrācija, kas notika 1989.gada 23.augustā, kad vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. 

Demonstrācija atzīmēja piecdesmito gadadienu, kopš 1939.gadā tika parakstīts Vācijas un Padomju Savienības neuzbrukšanas līgums un tā slepenie papildprotokoli, kas sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā un noveda pie Baltijas valstu okupācijas un aneksijas. Baltijas valstu suverenitātes atjaunošanas ideja kļuva arvien spēcīgāka Mihaila Gorbačova aizsākto reformu rezultātā, vājinoties padomju varas represīvajam aparātam. Molotova – Rībentropa paktam nonākot atklātībā, jau 1988. gada 23. augustā Baltijas valstu galvaspilsētās Viļņā, Rīgā un Tallinā tūkstošiem cilvēku pulcējās protesta akcijās. 1989.gada pavasarī PSRS Tautas deputātu kongresa sēdē visu trīs Baltijas valstu pārstāvji pieprasīja šī līguma un papildprotokolu izvērtēšanu, lai noteiktu to tiesiskumu. Tika izveidota izmeklēšanas komisija, bet tās darbība tika novilcināta. Reformu ceļš Padomju Savienībā piedāvāja mazu atbalstu nacionāliem centieniem un demokrātijai. Šādā gaisotnē trīs Baltijas valstu nacionālās kustības: Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis, organizēja masveida cilvēku manifestāciju, kas notika 1989.gada 23.augustā. 

Baltijas ceļš bija apbrīnojama solidaritātes rīcība, kas piesaistīja lielu uzmanību visā pasaulē. Tas parādīja, kā trīs Baltijas valstis, neskatoties uz nacionālo identitāšu atšķirībām, radīja sinerģiju savos centienos pēc brīvības. Iespaidīgā cilvēku ķēde kopā ar aizvien plašāku starptautisko atbalstu vēsturisko faktu publiskošanai piespieda PSRS Tautas deputātu kongresu 1989.gada 24.decembrī pasludināt Vācijas un Padomju Savienības līgumu un tā slepenos papildprotokolus par spēkā neesošiem. Šī līguma anulējums palielināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās pašnoteikšanās iespējas un mudināja demokrātiskas kustības visā Padomju Savienības teritorijā. 

Baltijas valstu pārstāvju grupa nominācijas sagatavošanai apvienoja ekspertus no nacionālajiem arhīviem, nacionālajām bibliotēkām, kultūras ministrijām, „Pasaules atmiņas” nacionālajām komitejām, UNESCO nacionālajām komisijām, Latvijas Tautas frontes muzeja un Igaunijas Okupācijas muzeja.

Nominācijas izstrādei vērtīgu ieguldījumu sniedza:

Lietuva
 
Dr. Česlovs Laurinavičus (Česlovas Laurinavičius),
Dr. Vlads Sirutavičus (Vladas Sirutavičius),
Loreta Čaplinskiene (Loreta Čaplinskienė),
Inga Vizgirdiene (Inga Vizgirdienė),
Angonita Rupšīte (Angonita Rupšytė),
Asta Dirmaite (Asta Dirmaitė),
Danguole Reikaite (Danguolė Reikaitė);

Igaunija
Mari Sīnera (Mari Siiner),
Dr. Indreks Jurjo (Indrek Jürjo),
Ivi Tomingas (Ivi Tomingas),
Heiki Ahonens (Heiki Ahonen),
Dorisa Kareva (Doris Kareva),
Margita Sīma (Margit Siim);

Latvija
Andris Vilks,
Meldra Usenko,
Aldis Pūtelis,
Andrejs Vasiļjevs,
Uldis Straujums,
Inta Rudzīte,
Valdis Muktupāvels,
Rolands Ozols,
Anita Vaivade;

Polija
Prof. Vojcehs Falkovskis (Wojciech Falkowski),
Vladislavs Stepņaks (Wladyslaw Stepniak),
Tomašs Komarovskis (Tomasz Komarowski);

Vācija
Kristīne Merkele (Christine Merkel).

 Baltijas valstu UNESCO nacionālās komisijas pateicas Abdelazizam Abidam (Abdelaziz Abid) un Džojai Springerai (Joie Springer) no UNESCO Sekretariāta par noderīgiem tehniskiem komentāriem nominācijas izstrādes procesā. 

Vairāk informācijas par nomināciju ir iespējams atrast http://www.balticway.net/

 

<< Uz augšu  < Atpakaļ uz iepriekšējo lapu