UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālais reģistrs

Programmas „Pasaules atmiņas” īstenošanā līdzās starptautiskai uzmanībai, kas veltīta pasaules nozīmīgākajam dokumentārajam mantojumam, nozīmīgi ir valstu nacionālie centieni apzināt katras valsts dokumentāro mantojumu, darīt to sabiedrībai pieejamu, atpazītu un novērtētu.

Programmas „Pasaules atmiņa” ietvaros UNESCO dalībvalstis ir aicinātas veidot „Pasaules atmiņas” nacionālos reģistrus ar mērķi veicināt valsts mērogā nozīmīgākā dokumentārā mantojuma aizsardzību un atpazīstamību. Pasaulē rodamas dokumentārā mantojuma liecības ar dažādu ietekmi - globālu, reģionālu vai nacionālu. UNESCO dalībvalstis ir aicinātas darīt visai pasaulei pieejamus un iepazīstamus tos dokumentus, kas vēsturiski bijuši ar nacionālu ietekmi un kuru zaudējums būtu būtisks zaudējums visas pasaules atmiņai. Dokumentārā mantojuma unikalitāte, neaizstājamība un autentiskums ir īpašības, kas veido šī mantojuma nozīmi visas pasaules mērogā. Programmas starptautiskais reģistrs kalpo par bagātīgu avotu pasaules dokumentārā mantojuma daudzveidības iepazīšanai. Nacionālas nozīmes reģistru uzdevums savukārt ir veicināt nacionālā dokumentārā mantojuma daudzveidības iepazīšanu.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas atmiņas institūcijām – arhīviem, bibliotēkām, muzejiem, no 2007.gada veica mērķtiecīgu darbu, lai izveidotu programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālo reģistru. 2009.gadā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Sekretariāts un UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālā komiteja izstrādāja UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra vispārējās vadlīnijas  un uzsāka reģistra darbību.

Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra mērķis ir veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski. „Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālais reģistrs ir dokumentārā mantojuma reģistrs, kura darbības uzdevums ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību dokumentārā mantojuma lomai kolektīvās kultūras atmiņas pastāvēšanā, dokumentārā mantojuma saglabāšanas nozīmei un atbilstošu saglabāšanas tehnisko instrumentu pielietojumam. Latvijas atmiņas institūcijās un privātās kolekcijās rodams daudz unikālu vērtību, kuru pieejamības veicināšana, iepazīšana un atpazīstamība bagātinātu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par Latvijas vēsturi un Latvijas dokumentāro mantojumu.

2009.gada 30.novembrī ir veikti pirmie četri ieraksti UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā:
-  Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.-1940.
-  Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss
Raiņa un Aspazijas sarakste 1894.–1929.
-  Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts.

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra papildinājumi 2013. gadā:
Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos
- Nominācijas „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” papildinājumi

UNESCO programmai „Pasaules atmiņa” un tās ietvaros veidotiem nacionālajiem reģistriem ir nozīmīga izglītojoša loma kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī. „Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauto dokumentārā mantojuma vērtību digitālas reprodukcijas iecerēts darīt pieejamas Pasaules digitālajā bibliotēkā (World Digital Library, http://www.wdl.org/ ), tādējādi sniedzot iespēju visai pasaulei iepazīt Latvijas dokumentārā mantojuma vērtības.  

<< Uz augšu  < Atpakaļ uz iepriekšējo lapu